Ikviens ir vienlīdzīgs, ņemot vērā vides aizsardzību, un tas ir jāīsteno saskaņā ar principu „kas piesārņo vidi un ir atbildīgs par to apstrādi”. Laboratorijas izmaksu uzskaitei un ārējām izmaksām jāietver laboratorijas vides aizsardzības izmaksas.
Piesārņojuma avotu veidi laboratorijā ir sarežģīti, ar daudzām šķirnēm un augstu toksicitāti. Ārstēšanas plāns jāformulē atbilstoši īpašajiem nosacījumiem.
Laboratorijas vides piesārņojuma veidi un apdraudējumi
1.1. Atkarībā no piesārņojuma veida
1.1.1 Ķīmiskais piesārņojums
Ķīmiskais piesārņojums ietver organisko piesārņojumu un neorganisko piesārņojumu. Organisko piesārņojumu galvenokārt izraisa organiskā reaģenta piesārņojums un organisko paraugu piesārņojums. Vairumā gadījumu laboratorijā esošie organiskie reaģenti nav tieši iesaistīti reakcijā, bet darbojas tikai kā šķīdinātājs, tāpēc patērētie organiskie reaģenti tiek izvadīti apkārtējā vidē dažādos veidos, un kopējais emisiju daudzums ir aptuveni vienāds ar reaģentu patēriņu. daudzums. Dienu pēc dienas, gadu no gada, emisijas ir ievērojamas. Organiskā parauga piesārņojums ietver dažus ļoti toksiskus organiskos paraugus, piemēram, pesticīdus, benzo (α) pirēnu, aflatoksīnu un nitrozamīnus. Neorganisko piesārņojumu izraisa spēcīga skābe, spēcīgs sārmu piesārņojums, smago metālu piesārņojums un cianīda piesārņojums. Starp tiem smagie metāli, piemēram, dzīvsudrabs, arsēns, svins, kadmijs un hroms, ir ne tikai ļoti toksiski, bet arī uzkrājas cilvēka organismā.

1.1.2. Bioloģiskais piesārņojums
Bioloģiskais piesārņojums ietver bioloģisko atkritumu piesārņojumu un bioloģisko baktēriju toksīnu piesārņojumu. Bioloģiskie atkritumi ietver laboratorijas laboratoriju paraugus, piemēram, asinis, urīnu, izkārnījumus, krēpu un vemšanu; laboratorijas piederumi, piemēram, laboratorijas aprīkojums, baktēriju kultūras un baktēriju pozitīvie paraugi. Laboratorija bioloģisko eksperimentu veikšanai radīs lielu daudzumu augstas koncentrācijas barotnes un barotni, kas satur kaitīgus mikroorganismus, un, ja tā tiks tieši izvadīta bez pienācīgas sterilizācijas, radīsies nopietnas sekas. Nepareiza ventilācijas iekārtu konstrukcija bioloģiskajās laboratorijās vai personiskās drošības aizsardzības nepilnības eksperimentālajā procesā izplatīs bioloģisko baktēriju toksīnu izplatīšanos, radīs piesārņojumu un pat radīs nopietnas nelabvēlīgas sekas. Pēc SARS epidēmijas 2003. gadā daudzas bioloģiskās laboratorijas pastiprināja SAS vīrusa izpēti. Vēlāk SARS inficētie cilvēki, par kuriem ziņots, laboratorijas pētījumos galvenokārt bija inficēti ar pētniekiem.
1.1.3 Radioaktīvie piesārņotāji
Radioaktīvo materiālu atkritumi ir radioaktīvie marķējumi, radioaktīvie standartšķīdumi un tamlīdzīgi.
1.2. Atbilstoši piesārņojošo vielu veidam
1.2.1 Notekūdeņi
Laboratorijas radītie notekūdeņi ietver pārmērīgus paraugus, standarta līknes un paraugu analīzes atlikumus, izlietotās tvertnes un mazgāšanas līdzekļus un lielu daudzumu mazgāšanas ūdens. Gandrīz visiem tradicionālajiem analītiskajiem projektiem ir dažādas notekūdeņu piesārņojuma problēmas. Šie notekūdeņi ir visaptveroši, tostarp visbiežāk sastopamie organiskie, smago metālu joni un kaitīgie mikroorganismi, un relatīvi reti cianīdi, baktēriju toksīni, dažādas pesticīdu atliekas un zāļu atliekas.
1.2.2 Izplūdes gāzes
Laboratorijas radītās izplūdes gāzes ir reaģentu un paraugu gaistošās vielas, starpprodukti analīzes procesā, standarta gāzu un nesējgāzu noplūde un ventilācija. Parasti laboratorijā, kas tieši ražo toksiskas un kaitīgas gāzes, jāveic eksperimenti ar dūmu pārsegu. Tas ir efektīvs veids, kā nodrošināt telpu gaisa kvalitāti un aizsargāt analītiķu veselību un drošību, taču tas arī tieši piesārņo apkārtējo gaisu. Laboratorijas izplūdes gāzēs ietilpst kopīgi piesārņotāji, piemēram, skābes migla, formaldehīds, benzola sērija, dažādi organiskie šķīdinātāji un retāk sastopamie piesārņotāji, piemēram, dzīvsudraba tvaiki un fosgēns.
1.2.3. Cietie atkritumi
Laboratorijas radītie cietie atkritumi ietver pārmērīgus paraugus, analītiskus produktus, patērējamus vai bojātus laboratorijas piederumus (piemēram, stikla traukus, marli), atlikušos vai izlietotos ķīmiskos reaģentus un tamlīdzīgus. Šie cietie atkritumi ir sarežģīti sastāvā un aptver plašu ķīmisko un bioloģisko piesārņotāju klāstu, jo īpaši daudzus ķīmiskus reaģentus, kuru derīguma termiņš ir beidzies. Ārstēšana ir nedaudz nejauša un var viegli izraisīt nopietnus piesārņojuma avārijas.